+371 26641227
2021.gada 17.oktobris
Gaits, Karīna, Gaitis

Jaunākie produkti

Ieteiktie produkti

Jaunumi

Kā pasargāt sevi no ērcēm

12.05.2020.

Kā pasargāt sevi no ērcēm? Izvēlies piemērotu apģērbu un pielāgo to tā, lai ērces nevar zem tā pakļūt. Vislabāk izvēlēties slidena, sintētiska auduma apģērbu, uz kura ērcēm grūtāk pieķerties un vieglāk tās notraukt. Bikšu galus liec zeķēs, jo visbiežāk ērces pieķeras tieši kājām. Papildus aizsardzībai vari izmantot bahilas, ko uzvilkt pāri apaviem. Lieto insektu aizsardzības līdzekli. Veikalā nopērkami Lifesystems līdzekļi, kas atbaida ne tikai ērces, bet arī citus insektus. Lifesystems līdzekļiem nepiemīt uzmācīga smarža. To sastāvā esošā aktīvās vielas dietiltuloamīda (DEET) efektivitāte pierādīta pētījumos kā iedarbīgs līdzeklis insektu, tajā skaitā ērču kodumu novēršanai. Dodies dabā ar drošu sirdi!

Vairāk

Ceļotāja atbalstītais sportists Toms Petrusevičs gatavojas snovborda sezonai.

26.09.2016.

Esam priecīgi par mūsu atbalstīto sportistu Tomu Petruseviču, kurš pastāstīja mums kā viņam gāja Japānā un Austrālijā treniņnometnēs gatavojoties jaunai snovborda sezonai.

Japāna

Augusta sākumā, pa ceļam uz Austrāliju, devos uz Japānu, lai aizvadītu treniņus uz dēļa bezsniega apstākļos. Pilsētā Obuse, kura ir 240 km no Tokijas, ir pieejama treniņvieta, kur tiek imitēti trīs dažāda izmēra kalna tramplīni ar nosēdienu, kas ir kā piepūšams gaisa spilvens. Tramplīnu ieskrējieni ir izveidoti no speciāla tepiķveida mākslīgā seguma (tiek mitrināts ar ūdeni, lai labāk slīdētu), lai radītu pēc iespējas tuvāku sniega sajūtu. Uz šo vietu brauc regulāri trenēties dažāda vecuma japāņu snovbordisti un ik pa laikam iegriežas vadošie pasaules snovbordisti. Japāņiem šī ir priekšrocība. Neilgā laika periodā viņi spēj sasniegt augstāku līmeni kā jebkurš Eiropas braucējs ilgākā laika posmā. Šādas treniņu vietas Japānā ir vairākas. Japāna mani sagaidīja ar ļoti karstu vasaru. Dienas temperatūra sasniedza līdz +35 grādiem un šādā karstumā treniņi tika aizvadīti katru dienu. Ietērpos pēc iespējas plānākā apģērbā un snovborda zābakos, treniņus vidēji aizvadīju 2,5 līdz 4h dienā. Slodze bija liela gan dēļ lielā karstuma gan kāpšanas augšā uz starta vietu, jo nebija pacēlāji. Plāns šeit bija pieslīpēt jau apgūtos trikus un apgūt jaunus. Man pagāja laiks līdz apguvu dēļa kontroli uz mākslīgā seguma, jo nekad agrāk pa tādu nebiju braucis. Izmēģināju dažādas triku variācijas, kritu dažādos veidos (ar galvu pa priekšu, uz muguras utt.), lai gan kritieni pārsvarā bija mīksti, bet dažreiz bija arī sāpīgi piezemējumi. Visu iecerēto apgūt nepaspēju, jo pietrūka laiks. Kopumā uz kalna pavadīju 10 dienas. Ceru, ka man būs iespēja vēl šeit atbraukt trenēties, bet noteikti jābrauc būs uz garāku periodu. Galvenā problēma bija man sazināties angliski, jo daudzi japāņi nemāk angļu valodu. Man palīdzēja ar komunikāciju un sadzīviskām lietām Japāņu pro snovbordiste Fumika, ar ko sanāca iepazīties iepriekšējās sezonas laikā, trenējoties Kolorādo, ASV. Viņa dzīvoja turpat Obuse pilsētā.

Austrālija

Pēc aizvadītām nepilnām 2 nedēļām Japānā, devos tālāk uz Austrāliju. Treneris uz Japānu man nebija devies līdz, nepietiekamā finansējuma dēļ. Ar treneri Ināru satikāmies Sidnejas lidostā, lai kopīgi aizvadītu treniņnometni Perisher parkā Austrālijā. Lai varētu nodrošināt vasaras garāko treniņnometni Austrālijā, ierobežoto finansu resursu dēļ, meklējām atbalstu starp Austrālijā dzīvojošajiem latviešiem. Ar sakariem mums palīdzēja Dimi Pesudovs, no Austrālijas Latviešu Sporta Pārvaldes. Pateicoties viņa kontaktiem, mums ar transfēriem un sirsnīgu uzņemšanu Kanberā nodrošināja Arnis Sproģis ar ģimeni un visu nometnes garo periodu (vairāk kā mēnesi) mūs pie sevis uzņēma Ērika Veiss ģimene. Mēs arī varējām izmantot viņu auto savām vajadzībām, jo uz Perisher snovborda parku bija jābrauc 40 min, uz kurieni nekursēja nekāds sabiedriskais transports. Dzīvošana ģimenē padarīja šo periodu daudz vieglāku, vairāk varējām koncentrēties uz pašu trenēšanās procesu. Perisher slēpošanas kūrorts atrodas Kosciusko nacionālajā parkā, un ir viens no augstākajiem Austrālijā (v.j.l.). Šogad Austrālijā bija viena no siltākajām ziemām, aukstuma un sniega periodi mijās ar lietus periodiem. Laiks bieži bija vējains, mākoņains, retāk saulains, bet centāmies izmantot katru dienu uz kalna. Atbraucot mums, Perisher parkā trenējās praktiski visas snovborda izlases. Perisher parks ir labākā vieta, kur trenēties vasaras periodā no jūlija vidus līdz septembra vidum, jo parks šeit ir augstā līmēnī. Tādēļ arī mūsu izvēle bija doties uz šo vietu un trenēties kopā ar lābakajiem pasaules snovbordistiem. Parka šeiperi nodrošināja, lai parks priekš braucējiem būtu kreatīvs un interesants, kā arī to dienas laikā vienmēr uzturēja kārtībā. Ir lieliski trenēties parkā ar pasaules vadošajām izlasēm, jo visi šeit ir motivēti sasniegt un izdarīt vairāk, tas arī motivē mūs darīt vairāk. Daudzi braucēji arī šo laiku izmanto, lai filmētos un veidotu savas video sadaļas.Arī mēs treniņos paralēli aktīvi filmējām un izveidojām savu video sadaļu, kurā tika ietverts atskats uz treniņiem. Centāmies maksimāli pavadīt laiku uz kalna, vidēji trenējamies 4-6 stundas kā lielākā daļa snovbordistu. Uz kalna tika strādāts pie iepriekšējās sezonas triku atkārtošanas un nostiprināšanas. Par cik Francijā, lielākoties sanāca trenēties uz reiliem (slaidu konstrukcijām), tad nebija man vairs jāiebraukājās, bet varēju uzreiz strādāt pie jauniem trikiem. Praktiski katru dienu man izdevās apgūt kādu jaunu triku, ko līdz šim nebiju taisījis. Lielāko problēmu man treniņos sagādāja sniega konsistence. Sniega segums pārsvarā šeit bija ļoti mīkts kā putra, kas sagādāja visiem braucējiem problēmas ar nosēdieniem.  

Vairāk

Brendi